Dzejas liriskais varonis tēlots pārtapšanas gaitā un dzīves jēgas meklējumos. Vilšanās ikdienas dzīvē nodaļā „Bez ideāla” un prasība pēc lieliem mērķiem raksturo krājuma sākumu. Šīs liriskais varonis vēl neko nezina par lielo pasauli un par to, kā šeit viss strādā. Viņš centās atrast savu ceļu un būt neatkārīgam no sabiedrības, bet tas, izrādījās, nemaz nav tik viegli, kā viņš domā. Tāpēc šeit ir novērojama ne tikai cīņa ar sevi, bet arī cīņa ar apkārtējo pasauli. Nākamā nodaļa atklāj mums liriskā varoņa plašo jūtu un mīlestības pasauli, kura pārvērš agrāko dzīvi. Pēc tam seko fantāziju un sapņu pasaules nodaļa „Maldu ugunis”, no kuras liriskais varonis dodas cīņu un kaislību virzienā. Viņš nedomā par to, kas būs nākotnē, viņš tiecas uz saviem mērķiem, kuri ir nepieciešami viņa pašrealizēšanai. Krājuma noslēguma tiek attēlota liriskā varoņa nākotne, nākotnes sabiedrība un mākslinieka loma tajā. Visas krājuma gaitā mēs varam redzēt, kā liriskais varonis no vājas personības un parasta sapņotāja pārvēršās par īsto cīnītāju, kas pats spēja izveidot savu likteni. “Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām.”…