Agrīnā astroloģija ir radusies apmēram 3000. gadus pirms mūsu ēras, kaut arī no šī laika līdz mūsdienām nav palicis neviens rakstisks pierādījums. Pirmais astroloģiskais teksts attiecas uz senās Babilonijas periodu ( 19.-16. gds. p.m.ē. ) un tajā ir aprakstīta pareģošana uz debesu un atmosfēras parādību novērošanas pamata – vakarā, kad parādās pirmais jaunais mēness. Šis sākuma periods astroloģijas attīstībā tiek saukts par zīmju astroloģiju.
Būtiskas izmaiņas astroloģija pieredzēja Jaunās Babilonijas periodā. No
7. gds. p.m.ē. sākas jauns periods tās attīstībā, starpposms starp zīmju astroloģiju un mūsdienu horoskopu astroloģiju. Horoskopi vēl netiek sastādīti, taču jau eksistē Zodiaks ( no 5. gds. p.m.ē. ) un pareģojumi tiek dalīti ar veco “zīmju” metožu palīdzību, kā arī ar jaunajām metodēm. Šīs attīstības etaps tiek saukts par primitīvo zodiakālo astroloģiju.
Horoskopi šodienas izpratnē radās Mezopotāmijā ne vēlāk kā 5. gds. p.m.ē. un saturēja dzimšanas datumu, datus par planētas stāvokli dzimšanas brīdī, kurus izskaitļoja teorētiski un bērna likteņa pareģojumu.
Tomēr māju sistēma vēl nebija izstrādāta un tā parādījās tikai ellinistikas periodā. Par astroloģijas līmeni un ietekmi Mezopotāmijas pirmajā tūkstošgadē p.m.ē. var spriest pēc tā fakta, ka antīkajā pasaulē vārda “haldejs” bija vārda “astrologs” sinonīms. …