’’Mums jāceļ jauna pasaule, daudz labāka pasaule- tāda, kurā tiek respektēta cilvēka pašcieņa.” prezidents Harijs Trumens, 1945.gads.
Saskaņa un pārmaiņas Pirmajos pēckara gados ASV bija vadošās pasaules politikā. ASV vēlējās dalīties savā demokrātijā un labklājībā. Tas bija “Amerikas gadsimts”. Lai turētu stingrāku nostāju pret Padomju savienību, tika paplašinātas valdības pilnvaras. Prieku par augošo pārticību aizēnoja šaubas par amerikāņu vispārpieņemtajām vērtībām. 50-os gados satricinājumu izraisīja afroamerikānu cīņa par savām tiesībām, kam sekoja vēl arī citi protesti.
“Aukstais karš” Starp Padomju Savienību un ASV bija ilgstošas nesaskaņas. Pēc kara ASV cerēja, ka pārējās valstis atzīs tās brīvības, vienlīdzības un demokrātijas principus. Kamēr citās valstīs notika pilsoņu kari un bruka impērijas, ASV tiecās pēc stabilitātes. ASV atbalstīja sev raksturīgo brīvo tirgu un centās likvidēt tirdzniecības barjeras, lai radītu tirgu savām saimniecības un rūpniecības precēm. Rietumeiropai tas deva eksporta un ekonomiskās izaugsmes iespējas. Pēc kara Padomju Savienība gribēja centrālajās un Austrumeiropas valstīs redzēt sev lojālus politiskos režīmus, bet Savienotās Valstis- neatkarīgas valdības.
Harija Trumena valdīšanas laiks H. Trumens blakus savam pieredzes trūkumam starptautiskajās attiecībās nebija iepazīstināts ar pastāvošajām problēmām ārpolitikā. Trumens ātri piemērojās apstākļiem un nevilcinoties sāka pieņemt lēmumus. Viņam bija savs viedoklis par to, kā jāveido attiecības ar Padomju Savienību, tam bija noteicoša loma “aukstā kara” sākumā.
“Aukstā kara” cēloņi To izraisīja ASV un Padomju Savienības savstarpējās aizdomas un neuzticība, jautājumos par pēckara pasaules attīstību. Pirmais konflikts notika dēļ Polijas. Beidzamajos II pasaules kara mēnešos, padomju militārie spēki okupēja centrālās un Austrumeiropas valstis, šeit auga komunistu ietekme. Staļins paziņoja, ka starptautiskais miers nav iespējams “pašreizējās pasaules ekonomikas kapitālistiskās attīstības apstākļos.”…
