ASV un Lielbritānija starpkaru periodā

ASV un Lielbritānija starpkaru periodā ASV 20. gadsimts bija lielu kontrastu laiks: rūpniecība plauka, bet lauksaimniecībā valdīja spēcīgs pagrimums. Tieši šajā laikā sākās debesskrāpju celšana, kino uzplaukums un ,elektrības patēriņam augot, sākās tās pārdošana uz nomaksu. Uzņēmējdarbībā parādījās aizvien jaunu, spēcīgu uzņēmumu, ko sekmēja zinātnes un tehnoloģijas attīstība, bet kā jau iepriekš minēju , pretstatā bija lauksaimniecība, kur valdīja depresija. Pēc pirmā pasaules kara, jo pieprasījums pēc pārtikas strauji kritās augsto nodokļu un pieaugošās konkurences dēļ (Kanādas, Austrālijas un Argentīnas). Būtisks bija 1919. gadā pieņemtais likums- aizliegums ražot un pārdot alkoholiskos dzērienus. Līdz ar to radās ēnu ekonomika, attīstījās kriminālās struktūras. Divdesmito gadu labklājība beidzās ar 1929. gada ekonomisko krīzi, kad amerikāņi bija uz uzplaukuma viļņa un pat neiedomājās, ka ziedu laiki varētu beigties, par saviem uzkrājumiem pirka akcijas, tomēr likumsakarīgi, ka to vērtība strauji auga, īpašnieki, gūstot peļņu, ielaidās arvien lielākās spekulācijās, akciju cena reāli pārsniedza savu vērtību. 1929. gadā cilvēku ienākumi sāka samazināties, oktobrī akciju cenas kritās – sākās ASV ekonomiskā krīzes, kas vēlāk izvērtās par pasaules ekonomisko krīzi. Uzticība rūpniecības ražošanai kritās, līdz ar to samazinājās pieprasījums un palielinājās bezdarbs. Amerikāņiem nebija izveidoti rezerves fondi, pa kuriem izmaksāt bezdarbnieku pabalstus , līdz ar to izveidojās milzīga depresija. Kaut valdība centās dažādiem līdzekļiem nobremzēt progresējošās problēmas – nekas neizdevās līdz 1933. gadam, kad Rūzvelts kļuva par ASV prezidentu.