Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:953115
 
Evaluation:
Published: 08.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

15.1. Latviešu valodas pētniecība. J.Alunāns, A.Kronvalds, K.Mīlenbahs, J.Endzelīns.
*Pirmie raksti lat.val. parādās 16.gs., kuru autori ir vācu mācītāji. Latviešu valodas izpēte un pilnveide sākās 17.gs. ar gramatikas un vārdnīcu sarakstīšanu. Pirmie pētnieki ir cittautieši, un pirmās grāmatas arī galvenokārt ir domātas cittautiešiem. Latvieši savas valodas izpētei īsti sāka pievērsties tikai nacionālās atmodas laikā.
-17.gs.lat.val. izpētē ievērojama loma ir vācu mācītāja Manceļa darbībai. Izmantodams tā laika vācu val. ortogrāfijas paņēmienus, viņš uzlabo lat.val. rakstu valodu, liek pamatus gotiskajam rakstam. Vinš ir arī pirmās zināmās iespiestās lat.val. vārdnīcas (vācu- latviešu) “Lettus” autors, kas ietekmē turpmāko leksikogrāfijas attīstību.
-18.gs. Stenders sagatavo gramatiku “Jauna pilnīgāka latviešu gramatika”. Gramatikas otro daļu veido vārdnīca “Latviešu leksikona uzmetums”.
-19.gs.pirmajā ceturksnī nodibinās Latviešu literārā biedrība, kuras galvenais mērķis- lat.val. pētīšana un izkopšana.
-Nākamais lat.val. pētīšanas posms saistās ar latviešu nacionālās atmodas kustības darbiniekiem- J.Alunānu, Kr.Voldemāru, Kr.Baronu, Kasparu Biezbārdi, A.Kronvaldu. Par savu darbības mērķi jaunieši izvirza uzdevumu0 pilnveidot lat.val., lai tā sasniegtu kultūrtautu valou attīstības līmeni.
*Valodas zinātni ciešā saiknē ar valodas praktisko lietojumu tālāk attīsta zinātnieki Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Mīlenbahs- uzrakstījis ap 100 dažādu apcerējumu par valodu. Izcilākais viņa darbs- “Latviešu valodas vārdnīca”. Abu valodnieku kopdarbs ir arī mūsdienu lat.val.ortogrāfija.
*Juris Alunāns: parādīja līdekļus kā lat.val. padarīt par kultūras tautas valodu, tie ir- valodas normēšana, vārdu krājuma tīrīšana un bagātināšana, kā arī ortogrāfijas reformēšana. Viņš uzskatīja, ka literārās valodas leksiku var bagātināt arī ar prievārdiem, ka jaunus vārdus var veidot arī pēc citu valodu parauga ar savas valodas līdzekļiem. Plaši lietoja internacionālismus. Ievērojami bagātinājis leksiku.
*Atis Kronvalds: viņa mērķis- vienota izkopta literārā valoda. Pozitīvi vērtē svešvārdu ieplūšanu lat.val.. Par pašu galveno valodas krājuma bagātināšanas paņēmienu uzskata jaunu vārdu darināšanu un vecvārdu lietošanu jaunā nozīmē.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1131612
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register