Atbildes uz starptautisko attiecību eksāmena jautājumiem

Sociobioloģijas atziņas un starptautiskā politika
Cilvēks pakļauts tiem pašiem dabas likumiem kā stādi un dzīvnieki. Arī cilvēku sabiedrībā sugas un rases saglabāšanā valda divi dzinējspēki, proti, vairošanās dziņa un dabiskā izlase.
Cīņa par esamību. Organisms vienmēr uzvedas tā, ka līdzsvars starp dažādām dzīves formām kādas „ekoloģiskās sistēmas” ietvaros ir nedrošs, jo „dzīvības formu spēlē” iesaistīto variāciju skaits ir ļoti liels un dabīgo faktoru – ļoti daudz. Noteiktu organismu piemērošanās videi ir tādu organismu savstarpējās mijiedarbības rezultāts, kuri atšķirīgā pakāpē ir spējīgi tai piemēroties. Turklāt uzvar tie, kas vislabāk spēj piemēroties vides izmaiņām un tāpēc iegūst sev priekšrocības.
Dzīvo būtņu vidū norisinās cīņa uz dzīvību un nāvi. No Darvina viedokļa, katrai dzīvai būtnei, kas rada vairāk pēcnācēju, kādreiz ir jābeidz pastāvēt, jo atbilstīgi ģeometriskajai progresijai indivīdu skaits kļūst tik liels, ka to nevar uzturēt neviena vide. Cīņa ir nenovēršama un tajā vienas sugas indivīdi pastāvīgi „traucē” cits citam. Vienlaikus notiek visu šo indivīdu cīņa par fiziskajiem dzīves nosacījumiem.
Dabiskā izlase un dzīvības vienotība. Darvins par svarīgāko uzdevumu uzskatīja noskaidrot, kā notiek mainība noteiktas organismu grupas ietvaros un vai var runāt par nepārtrauktu dzīvības attīstības procesu.
Principu, atbilstīgi kuram saglabājas vajadzīgās izmaiņas, Darvins nosauca par „dabisko izlasi”. Dabiskā izlase darbojas nemitīgi, bet ļoti lēni.
„Sugu izcelšanās” teorijas pamatā ir Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu netraucētu vairošanos, radot milzīgu pārapdzīvotību. …