Jau sirmā senatnē cilvēks iepazinās ar dažu dzērienu dīvaino, uzjautrinošo iedarbību. Parastais piens, medus, augļu sula pastāvot saulē, ieguva spēju uzbudināt, radīja viegluma, labklājības un bezrūpības ilūziju. Ne jau uzreiz cilvēki ievēroja ka nākamajā dienā par to jāmaksā ar galvassāpēm un sliktu garastāvokli.
Reibuma galvenais izraisītājs ir alkohols- etilalkohols jeb etilspirts. 5- 10 minūšu laikā pēc iedzeršanas tas uzsūcas asinīs un tiek iznēsāts pa visu organismu. Alkohols ir inde jebkurai dzīvai šūnai. Iekļuvis organismā, tas drīz vien rada traucējumu šūnu un orgānu darbībā. Ātri oksidējoties, tas atņem audiem skābekli un ūdeni. Šūnas saraucas, to darbība tiek apgrūtināta. Ja alkohols organismā iekļūst bieži un lielā daudzumā, dažādu orgānu šūnas galu galā iet bojā. Alkohols traucē gandrīz visus organisma fizioloģiskos procesus, tā kā var rasties smagas slimības. Deģenerējas aknu, nieru, sirds, asinsvadu un citi audi. Visātrāk un viskaitīgāk alkohols iedarbojas uz smadzeņu šūnām- cieš smadzeņu svarīgākie centri. Līdz ar asins plūsmu smadzenēs nonākušais alkohols pavisam drīz iekļūst nervu šūnās. Daļa nervu šūnu iet bojā, tiek traucēta saistība starp dažādiem smadzeņu centriem. Alkohols iedarbojas arī uz asinsvadiem, kuri piegādā smadzenēm asinis. Vispirms tie paplašinās, ar alkoholu piesātinātās asinis strauji ieplūst smadzenēs, uzbudinot nervu centrus. Lūk, tāpēc piedzērušam cilvēkam ir tik jautrs garastāvoklis un nesavaldīga uzvedība.…
