VĒLĪNAIS DZĪVES POSMS
Kas ietekmē novecošanos?
Ģenētiskie aspekti un vides apstākļi. ģenētiskie – vecvecāku un vecāku mūža ilgums. Vides apstākļi – veselīgs dzīvesveids, maz vides piesārņojuma, veselīgs organisms (nav sirds slimību), veselības aprūpes pieejamība. Latvijā (2009), sievietēm paredzēti 78 gadi,
vīriešiem 67 gadi.
Kādas iespējas vēlākā dzīves posmā?
Agrīnais vēlākais posms (60-80 gadi) – iespēja būt fiziski un mentāli aktīviem, kognitīvas un emocionālas rezerves, subjektīva labklājība, efektīvas stratēăijas tikt galā ar grūtībām.
Vēlākais vēlākais posms (pēc 80 gadiem) – kognitīvo spēju zudums, lielāka demences iespējamība (ap 50%), hroniskas kaites – pašcieņas zudums.
Psihofizioloăiskie skaidrojumi. Organisma „nodilšana” (piem., meniska). Šūnu
deăenerācija – kaitīgu vielu uzkrājums (vajag antioksidantus – A, C, E). Metabolisma pārmaiņas
(vajadzība pēc vesēlīgas diētas). Ģenētiski ieprogrammēta šūnu pašiznīcināšanās.
Psihofizioloăiskas pārmaiņas.
Neironu līmenī (piem., Alcheimera slimības iezīmes), neironu fibrilārie mezglojumi –
ietekmē neironu spēju pārsūtīt informācijas plūsmu. Dendrītu izsīkums/ deăenerācija.
Novecojušu/deģenerējošu neironu noslāņojums.
Sirds slimības, sirds nespēja (diēta, kustības, mazāk stresa). Elpošanas grūtības – var veicināt depresiju, trauksmi. Maņu orgānu traucējumi – pasliktināta dzirde, redze, oža.
Kognitīvās pārmaiņas
Uzmanības traucējumi - grūtāk selektīvi šėirt būtisko no nebūtiskā, grūtāk noturēt uzmanību.
Psihomotoriskā ātruma palēnināšanās (piem., nospiest bremzes avārijas situācijā). „Darba atmiņas” spēju pasliktināšanās, epizodiskās atmiņas pasliktināšanās. Semantiskās atmiņas
noturība.
Autobiogrāfiskie atmiņu procesi – vislabāk atceras to, kas piedzīvots laika posmā no 10-30 g.v., jo tas ir posms, kad attīstītās indivīda identitāte.
Atmiņas veicināšanai. Ārējie palīglīdzekļi – nodarbību kalendārs, iepirkšanās saraksts, ceļa plāns/karte, taktīli vai vizuāli palīglīdzekļi. Iekšējie palīglīdzekļi – vizualizācija, atkārtošana, pastiprinātāji.
Kreativitāte un „dzīves gudrība”. Kreativitātes izpausmes vizizteiktākās ap 40 gadu vecumu, bet turpinās arī vēlākos gados. „Dzīves gudrība” var būt nesaistīta ar vecumu, to ietekmē indivīda spējas (intelekts), iespējas attīstīt ekspertīzi (mentori/ vingrinājumi), dzīves
apstākļi (izglītība, gimenes atbalsts u.c.).
Alzheimera slimība. Atmiņas traucējumi – hipokampusa šūnu deģenerācija. Smadzeņu garozas šūnu deģenerācija – laika un vietas izpratnes traucējumi. Grūtības komunicēt, atpazīt cilvēkus, sevi apkopt. Nav iespējas izārstēt, bet farmakoloģija var palīdzēt ar depresijas/ trauksmes simptomātiku.
…