Attīstības psiholoģija ir cieši saistīta ar diviem jēdzieniem: augšanu un attīstību.
Augšana
parasti saprot kvantitatīvu procesu (piemēram, ķermeņu šūnu skaits, ķermeņu masas izmaiņas izmēru pieaugums)
Jēdzienam attīstība ir divas nozīmes:
šaurākā nozīmē, attīstība ir kvalitatīvs process, kas saistās ar organisma strukturālām pārmaiņām (piemēram, organisma šūnu diferencēšanās un specializēšanās, jaunu šūnu un audu veidošanās, orgānu un smadzeņu nobriešana)
šīs jēdziens ietver sevī arī plašāku nozīmi, kurā iet runa par neatgriezenisku pārmaiņu kvalitatīvo un kvantitatīvo aspektu,
Līdz ar to mēs varam runāt par cilvēka divu veido vienotu attīstību - fizisko un psihisko attīstību.
Organisma fiziskā attīstība sākas ar apaugļošanos un zigotas (apaugļota olšūna) veidošanās brīdi un turpinās līdz fiziskajam pilnbriedam, ko sasniedzam jaunībā.
Psihiskā attīstība saistīta ar:
galvas smadzeņu nobriešanu;
izziņas jeb kognitīvo attīstību (sajūtas, uztvere, domāšana, atmiņa);
emocionālo attīstību;
personības psihisko īpašību veidošanās (temperaments, spējas, raksturs, intereses, vajadzības);
izmaiņām voluntārajā (gribas) sfērā;
personības socializāciju (personības attīstību sociālajā vidē, pārņemot apkārtējās sociālās vides pieredzi - tā tiek apgūtas zināšanas, prasmes, iemaņas, veidojas vērtību orientāciju, attieksme, uzvedība; bērns apgūst dažādās sociālās lomas)
Fiziski cilvēks pilnībā nobriest jaunībā, bet sociāla un psihiskā attīstība indivīda dzīves laikā turpinās.
Aristotelis
Viņš izdalīja sekojošus attīstības posmus;
no dzimšanas līdz 7 gadiem;
no 7 gadiem līdz dzimumbriedumam (aptuveni 14 gadi);
no dzimumbriedumam līdz 21 gadam.
J. A. Komenskis
17. gs čehu pedagogs periodizāciju tēlaini salīdzināja ar gadalaikiem:
Pavasaris - bērnība (līdz 24 gadu vecumam);
Vasara - jauniešu spēks;
Rudens - spēka gadi;
Ziema - vecums.…
