Audzināšanas mērķis

„Neviens nevar otru pārliecināt par to, ka viņam būtu jāmainās. Katrs pats sevī apsargā vārtus pārmaiņām, kurus iespējams atvērt tikai no iekšpuses. Tikai tas, kas sajusts iekšienē, var mūs mainīt.”
(Juris Rubenis)

„Mācīšanās ir zelts” nākotnes izglītību ceļ uz četriem balstiem: mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties dzīvot kopā un mācīties būt. Pašlaik Latvijā tiek konceptuāli veidota un attīstīta izglītība, kas pamatojas uz humānisma, demokrātiskuma , tautiskuma un sistēmiskuma principiem.
„Līdz ar vēsturiskām, ekonomiskām un politiskām izmaiņām vienmēr mainījusies audzināšana, tās mērķis un līdzekļi. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju veidojušies audzināšanas sistēmā, kuras mērķis bija sabiedrība, bet cilvēks – vispusīgi harmoniski attīstīta personība – kā līdzeklis, kam jānodrošina sabiedrības attīstība. Tagad veidojas paaudze, kuras ideāli un vērtības saistīti ar demokrātisku sabiedrību, kuras augstākā vērtība ir humāna personība – viņas brīvība, patstāvība (autonomija) un atbildība kā tās kodols.” [8; 5]
Izglītības darba centrā nostājusies skolēna personība, izglītības saturā pastiprinās ētikas, kultūras, garīgās un nacionālās audzināšanas elementi.…