Augsni nosacīti var aprakstīt kā sistēmu ar trīs sastāvdaļām: augsnes neorganiskā daļa (minerālais komponents), augsnes organiskā daļa (organiskās vielas), un dzīvie organismi (augsnes fauna). Organiskās vielas apvieno visus oglekli saturošos savienojumus, kuri atrodas augsnes profilā brīvā veidā vai organiski minerālo savienojumu formās, izņemot tos, kuri atrodas dzīvos organismus. Organiskās vielas aizņem apmēram 5% no kopējā augsnes tilpuma. Vislielākais to pieaugums ir vērojams lapkoku mežos. Augsnes humuss sastāda 85 – 90 % no organiskajām vielām. Atlikušo organisko vielas daļu veido organiskās atliekas.
Humuss - humuss jeb trūdvielas ir augsnes organiskā daļa, kas radusies, mikroorganismu darbības un fermentu ietekmē bioķīmiski pārveidojoties un sadaloties atmirušajām augu un dzīvnieku atliekām, kas saistījušās ar augsnes minerālvielām pret noārdīšanos izturīgos savienojumos. Atkarībā no vides apstākļiem humusa rašanās ir dinamiskā līdzsvarā. C:N attiecība ir patstāvīga – 10:1. Mežā galvenais humusa izejmateriāls ir lapas un citas nobiras, kas uzkrājas zemsegā un to uzkrāšanās daudzums ir atkarīgs no meža augšanas apstākļiem. Atmežotās platībās galvenais organisko vielu avots ir augu sakņu sistēmas. Parasti humuss ir tumšā krāsā. Humusa daudzums augsnē nosaka tās auglību. Humuss veicina augsnes struktūras izveidošanos, palielina ūdens caurlaidību māla augsnēs uzlabo aerāciju un atvieglo augsnes apstrādi, kā arī samazina augsnes blīvumu un veicina bioloģisko aktivitāti. Augsnē palielinās augu, augsnes dzīvnieku un mikroorganismu skaits, kā arī kļūst intensīvāks ūdens intrifikācijas process. Humuss ir galvenā barības rezerve, kurā ilgstoši uzglabājas makro un mikroelementi. Tam ir augsta katjonu apmaiņas kapacitāte. Lielāks humusa daudzums augsnē palielina augsnes buferspēju, sevišķi smilts augsnēs, padara tās izturīgākas pret pH maiņām. Tumšās krāsas dēļ humuss absorbē daudz saules enerģiju, tādējādi ar humusu bagātas augsnes ātrāk un stiprāk sasilst. Humusam ir gēla īpašības. Humusu iedala morā, moderā un mullā . Mors ir raupjais, sķiedrainais humuss, kas veidojas galvenokārt sēņu darbības rezultātā. Morā ir zema dzīvnieku biomasa, taču daudz sugu un augsts augsnes dzīvnieku (ērces, sīksliekas) blīvums. Moders ir pārejas tipa humuss. Mulls ir mīksts, mālu – humusa komplekss, ar bagātīgu augsnes faunu un floru, to biomasu (līdz 100g/m2). Ar humusu bagātākās augsnes ir melnzemes un kūdras augsnes. …
