Augsnes dzīvnieki. Sliekas un citi tārpi, dažādi kukaiņi un to kāpuri, kā arī citi augsnes faunas pārstāvji, kuru skaits parasti pārsniedz 100000 īpatņu uz 1 m2, sasmalcina organiskās atliekas un sekmē to sajaukšanos ar augsni.
Augsnes vecums. Par augsnes vecumu sauc laika posmu, kas pagājis kopš attiecīgā augšņu veidošanās sākuma, t.i., kopš tā brīža, kas uz zemes virspusē atsegto iežu irdni sākuši iedarboties bioloģiskie augsnes veidotājfaktori (mikroorganismi, zaļie augu, augsnes dzīvnieki). Augsne ir dabas ķermenis, kas nepārtraukti attīstās un savā attīstības gaitā pārdzīvo visdažādākās izmaiņas. Augsnes veidošanās gaitu un virzienu var izmainīt dažādu ārējo apstākļu, piemēram, klimata maiņa, kā arī pašas augsnes jaunās īpašības, kas iegūtas augsnes veidošanās procesos, piemēram, ja augsnē kaut kādu iemeslu dēļ samazinājusies ūdenscaurlaidība un izskalošanās procesu vietā sākuši dominēt pārpurvošanās procesi.
Eiropas ziemeļu daļā augsnes sākušas veidoties kvartāra periodā pēc ledāja atkāpšanās, kas galvenokārt notikusi virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Tāpēc, piemēram, Ukrainas ziemeļu daļas augsne ir vecākas nekā Latvijas augsnes, bet tās savukārt ir vecākas par tundras augsnēm.
Cilvēka saimnieciska darbība. Cilvēku darbības ietekme uz augšņu dabisko attīstības gaitu sākusies reizē ar zemkopības attīstību. Apstrādājot augsnes un audzējot tajās kultūraugus, izmainās augšņu fizikālās īpašības (porainība, ūdenscaurlaidība u.c.), mitruma apstākļi, organisko vielu sastāvs, to sadalīšanās raksturs u.c. Lietojot organiskos un minerālos mēslošanas līdzekļus, kaļķojot vai ģipšojot augsnes, izmainās augsnes ķīmiskās īpašības un augu barošanas apstākļi. Augšņu nosusināšana vai apūdeņošana, mežu izciršana vai stādīšana ietekmē ūdens un gaisa režīmu augsnē. Šie un citi cilvēka veiktie pasākumi var radikāli izmainīt augsnes veidošanās procesu virzienu un augsnes īpašības. Cilvēka iejaukšanos augsnes dabiskās attīstības gaitā nolūkā uzlabot augsnes īpašības uz ilgāku laiku sauc par augsnes iekultivēšanu jeb pamatielabošanu.
Cilvēka iedarbība uz augsni un uz faktoriem, kas to veido, visos laikos nav bijusi vienāda. Pieaugot cilvēku skaitam. Attīstoties lauksaimnieciskajai ražošanai, zinātnei un tehnikai, cilvēka darbība ir kļuvusi aizvien intensīvāka. Mūsdienās cilvēka darbībai ir milzīga loma augšņu veidošanā. Agrāk augsnes varēja iekultivēt tikai samērā ilgā laikā, tagad to var veikt daudz vieglāk un ātrāk. Cilvēka darbības rezultātā augšņu īpašības var izmainīties un uzlaboties tik lielā mērā, ka rodas pavisam jauns augsnes tips – kultūraugsnes.
Taču cilvēka ietekme uz augsnes veidošanos un īpašībām var būt ne tikai pozitīva, kad augsnes auglība tiek palielināta, bet arī negatīva, kad cilvēka darbības rezultātā augsnes īpašības pasliktinās un auglība samazinās. Tā, piemēram, nepareiza zemes izmantošana var izraisīt erozijas procesu attīstīšanos, slikta agrotehnika – augsnes fizikālo īpašību krasu pasliktināšanos, nepareiza augšņu apūdeņošana rajonos, kas cieš no sausuma, - augšņu sasāļošanos u.tml.
…
