4.periods - Trimdas gadi
Savukārt pēc 1944. gada trimdā pavadītie gadi glezniecībā atklāj daudz simbolu.
Annuss pat gleznojis uz veciem papīriem, maisiem, vecām kartēm. Nereti par saistvielu izmantots piena pulveris, un eļļas krāsas vietā nācies samierināties ar apšaubāmu krīt, pasteļiem un akvareļiem. Sliktās tehnoloģijas dēļ daudzus mākslinieka darbus nav saudzējis laika zobs un daudzi darbi aizgājusī bojā.
Zēns no Toledo (1944), klusā daba Klusā daba ar butēm (1945), Dadži (1955), akti: Guļošā sieviete (1970), Peldētāja (1948). Ainava: Atmiņas par Jūrmalu (1950), sadzīviska ainava: Kursas zvejniece (1964), Kursas leģenda (1943).
Darinājis arī altārgleznas (Jēzus baznīca Rīgā, Sv. Annas Ķekavas luterāņu baznīca), ko turpinājis darīt arī trimdas gados.
Sasniegumi
1933. gadā saņem Kultūras fonda godalgu par gleznas Vecmīlgrāvis (1932) un 1925. gadā – par gleznu Mans tēvs.
1938. gadā apbalvots a ordeni „Atzinības krusts” IV šķiru
1952. gadā saņem atzinību amerikāņu mākslas izstādē par gleznu Pašportrets ar zivi.
Svešvārdu skaidrojums
1figurāls - gleznains, tēlains
2monumentāls – ar arhitektūru saistīta glezniecība, freskas, mozaīkas, vitrāžas
…