Baltvācu rakstnieks un apgaismotājs Garlībs Merķelis

1769. gada 1. novembri (21. oktobri pēc vecā stila) Lēdurgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Daniēla Merķeļa ģimenē piedzima sestais bērns - Garlībs Helvigs. Kaut arī septiņiem bērniem svētītās ģimenes galva bija apgaismotāju, jo sevišķi franču, ideju aktīvs studētājs, diez vai viņš toreiz, pirms 230 gadiem, iedomājās, ka tikko dzimušais dēls kļūs par vienu no spilgtākajiem apgaismības ideju reprezentantiem Baltijā un ierakstīs spilgtas un paliekošas lappuses gan Latvijas, gan arī krietni lielākās Vācijas vēstures grāmatās.
Nenoliedzami Garlība izaugsmē būtiska loma bija viņa ģimenei, kas veidoja pirmos priekšstatus par labo un ļauno, patiesību un meliem. Tēvs Daniēls Merķelis bija rīdzinieks un dzimis 1712. gadā, savukārt viņa tēvs bijis Rīgas amatnieks, bet māte cēlusies no slavenās Rīgas rātskungu Brokhauzu dzimtas. Daniēls bija studējis ārzemēs, kur arī kļuva par pārliecinātu apgaismības ideju piekritēju. Viņa iecienītākie autori bija Voltērs un Beilijs. 1741. gadā tika pārņemta draudzes vadīšana, kas turpinājās līdz 1770. gadam, kad Vidzemes Konsistorija faktiski piespieda D. Merķeli atteikties no Lēdurgas draudzes mācītāja amata, jo viņš tika atzīts par amatam nespējīgu. Tomēr šķiet, ka šīs neveiksmes pamatā bija ne vien viņa aizraušanās ar apgaismības filozofiju, kā to parasti skaidro, bet citas problēmas.…