KRĀJAIZDEVU SABIEDRĪBU DARBĪBAS TIESISKAIS REGULĒJUMS
Krājaizdevu sabiedrību dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē:
2001.gada 29.martā pieņemtais likums "Krājaizdevu sabiedrību likums" (publicēts “Latvijas Vēstnesī” Nr.60 (2447), 18.04.2001.), kas stājās spēkā ar 2002.gada 1.janvāri ar grozījumiem līdz 2003.gada 11.decembrim, kas stājās spēkā ar 2004.gada 1.janvāri (publicēti “Latvijas Vēstnesī” Nr.175 (2940, 11.12.2003.)
1998.gada 5.februārī (punlicēts “Latvijas Vēstnesī”Nr. 48/49 (1109/1110), 24.02.1998., ar grozījumiem līdz 2002.gada 17.oktobrim
attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti
Komisijas izdotie normatīvie noteikumi un rīkojumi
Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti
Krājaizdevu sabiedrība ir juridiska persona ar komersanta statusu. Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Krājaizdevu sabiedrību darbības mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā.
Krājaizdevumu sabiedrību jēdzienu stingri nosaka šis pats iepriekšminētais likums, un tas ir: kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu (bet ne mazāk kā 20 personas) un kapitālu un saskaņā ar "Krājaizdevu sabiedrību likumu" un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus:
1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;
3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
4) veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā;
5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
6) glabā biedru vērtības;
7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;
8) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;
9) ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem
…
