Ievads
Birža – organizatoriski formēts un regulāri funkcionējošs tirgus, kurā notiek daudzveidīgi pirkšanas un pārdošanas darījumi, tā ir vieta darījumu slēgšanai un informācijas apmaiņai.
Mūsdienās visiem biržu darbiniekiem nav obligāti jāatrodas biržas zālē pietiek, ja darbinieka dators ir pieslēgts attiecīgajai sistēmai. Biržās darījumus kārto mākleri un brokeri. Pircējus, kuri pērk un pārdod akcijas, lai gūtu peļņu, sauc par biržas spekulantiem.
1. Biržas veidi
Tirgus ekonomikā daudzi pirkšanas un pārdošanas darījumi galvenokārt tiek kārtoti biržās, atkarībā no tirdzniecības objekta biržas iedala trīs grupās.
1.1. Preču birža (Universalā, Specializētā)
Tā ir vieta, kur tiek saņemta informācija, slēgti preču un pārdošanas darījumi pēc to standartiem un paraugiem. Šajā biržā darījuma objekts ir preču piegādes dokumenti (līgumi un kontrakti). Pastāv divu veidu biržas:
• Universālā, kur pārdod dažādu veidu preces;
• Specializētā, kur pārdod viena veida preces.
Preču biržā bieži vien pārdod preces kuras vēl nav saražotas (zemnieks noslēdz līgumu ar uzpircēju par nākamā gada ražu).
1.2. Fondu birža
Tā ir specializēta iestāde regulārām tirdzniecības operācijām ar vērtspapīriem, parādzīmēm, valūtu un valūtas vērtībām. Vispirms tā ir atpakaļpārdošanas tirgus jau eksistējošām akcijām, lai gan dažas jaunizlaistās akcijas ar dīleriem arī izvieto fondu biržā. Lielbritānijā galvenā fondu birža ir Londonā, lai gan pastāv arī mazākas biržas dažās nozīmīgākajās pilsētās.
Pirmā fondu birža reģistrēta 1531. gadā Antverpenē (Holandē). Lielākās fondu biržas ir Ņujorkā (dibināta 1792. gadā), Londonā (1566. gadā), Parīzē, Japānā u.c.
…
