Bertolds turpināja bīskapa Meinarda iesākto līvu pievēršanu kristietībai, taču neguvis lielus panākumus, pēc divu gadu uzturēšanās Ikšķilē krita sadursmē ar līviem.
Bertolds (Bertoldus (lat.), Berthold, Bertold (vāc.), Бертольд (kr.)) ir cēlies no ministeriāļiem ar uzvārdu Šulte (Schulte), kas dzīvojuši Ziemeļvācijā, Elbas Štades tuvumā (tagadējā Lejassaksijā). Līdz 1195.gadam bija abats cisterciešu Lokumas (Luccaburg) klosterī, kas atradās 40 km rietumos Hanoverai. Pēc Lībekas Arnolda un Alberika ziņām, Bertolds par misionāru Līvzemē bija it kā darbojies jau bīskapa Meinarda laikā. Romas kūrijai Bertolds bija pazīstams kā cisterciešu ordeņa darbinieks, par to liecina kaut vai tas, ka viņam 1188.gadā bija uzdots nokārtot Brēmenes arhibīskapa strīdus ar kanoniķiem. Jau būdams Ikšķiles bīskaps, viņš 1197.gadā Heizedē, netālu no Hanoveres, iesvētīja kādu jaunu baznīcu.…