1919.gada janvāris – maijs. Cīņas pret sarkano armiju.
1918. gada 1. decembrī sākās Sarkanās armijas daļu, kuru pamatā bija Sarkano Latviešu strēlnieku vienības, iebrukums Latvijas teritorijā. Pagaidu valdība aicināja brīvprātīgos stāties tās karaspēkā. Tika izveidota pirmā karaspēka vienība, par tās komandieri ieceļot apakšpulkvedi Oskaru Kalpaku, vēlāk pēc viņa nāves šajā vietā stājās Jānis Balodis. Paralēli Kalpaka, vēlāk Baloža, komandētajiem spēkiem, 1919. gada janvārī kapteinis Jorģis Zemitāns ar Igaunijas atbalstu Igaunijā un tās karaspēka atbrīvotajā Ziemeļlatvijā izveidoja Ziemeļlatvijas brigādi. Latvieši komunistus sagaidīja kā atbrīvotājus, jo tauta vēl nebija iepazinusi K. Ulmani un plaši izplatīts bija uzskats, ka viņš patiesībā ir Vācijai uzticīgs politiķis. Turklāt Latvijas pagaidu valdība šajā smagajā situācijā vienojās ar Vācijas pārstāvjiem, ka vācu brīvprātīgie cīņā pret Sarkano armiju saņems zemi un Latvijas pilsonību. Tika izveidota t.s. dzelzs divīzija un Baltijas landesvērs, kuriem tomēr 1919. gada beigās kopā ar nacionālajiem spēkiem nācās atkāpties uz Kurzemi, jo Rīga tika ieņemta, un Latvijā tika pasludināta Padomju vara.…