Brīvības cīņas

1919. g. 3. janvāris
Latvijas iedzīvotāji bija noguruši no kara, daudzi neticēja Ulmaņa varai, tāpēc atbalstīja Stučku. Lieliniekiem tuvojoties, Latvijas Pagaidu valdībai un vācu iestādēm vajadzēja pamest Rīgu. 3. janvāra agrā rītā pārgājiena kolonnā pilsētu atstāja arī Pagaidu valdībai uzticību saglabājušie latviešu karavīri pulkveža-leitnanta Oskara Kalpaka vadībā (divas dienas Jelgavā no viņiem oficiāli tika izveidots Latviešu atsevišķais bataljons). 3. janvāra pievakarē Rīgā ienāca Padomju Latvijas armijas pirmās vienības. Nākamajās nedēļās turpinājās Padomju Latvijas armijas virzīšanās uz priekšu.
Sarkanie strēlnieki līdz janvāra beigām bija ieņēmusi gandrīz visu Kurzemi līdz Ventas upei. Padomju valdība sāka realizēt sociālistiskus pārkārtojumus. Sākās „sarkanais terors” – cilvēku vajāšana, apcietināšana un nošaušana.…