Mūsdienās aktuāls ir jautājums par radošas, atvērtas, darboties spējīgas un gribošas personības veidošanu pirmsskolas vecumā, respektējot katra bērna individualitāti. Ir svarīgi, lai bērns būtu ne tikai intelektuāli, bet arī emocionāli izglītots. Patiesībā pirmsskolas vecumā intelektuālā un emocionālā attīstība ir cieši un nesaraujami saistīti jēdzieni.
Bērna attīstības sākumposmā priekšplānā ir pašapkalpošanās prasmju pilnveide. Šī tiekšanās ir pastiprināta ar emocijām. Dažādi emocionālie pārdzīvojumi virza bērna iepazīšanos ar ārējo pasauli un iedvesmo bērnu radošai darbībai. Turklāt ir jānorada, ka tieši pozitīvi emocionāli pārdzīvojumi saskarsmē ar apkārtējo vidi un cilvēkiem kļūst par svarīgāko bērnu aktivitātes motivētāju (Špona, 2006).
Bērna pozitīva un aktīva pasaules uztvere sākas ar pieaugušo uzmanību un mīlestību, līdz ar to par svarīgāko priekšnoteikumu bērna spējai veidot pozitīvas attiecības ar apkārtējiem ir jāmin viņa pašapziņa, kas tieši saistīta ar ES tēla veidošanos, kā arī uzticēšanās apkārtējiem, kas saistīta ar ticību labā uzvarai pār slikto. Ja bērnam ir pazemināts pašvērtējums, ja viņš dzīvo bailēs, jūtas nedroši un nepārliecināti, tad arī psihisko un fizisko attīstību. (Dzintere, 2007).…
