Platona un Aristoteļa uzskati par cilvēka dabu
Platona un Aristoteļa uzskati par labu dzīvi
No cilvēka dabas un dzīves ideāla izrietoši konkrētie ideālas valsts modeļi
Runājot par cilvēka dabu Platons piemin taisnīgumu, ko uzskata par vissvarīgāko īpašību. Taisnīgums ir nepieciešams, lai cilvēks būtu laimīgs. Taču lielāka cilvēku daļa taisnīgumu uzskata par labumu, ar kuru nodarbojoties ir jāsaņem atalgojums, gods un cieņa, taisnīgums tiek uzskatīts par grūtu uzdevumu un no tā cilvēki vairās.
Ir cilvēku daļa, pēc Platona domām, kas taisnīgi ir tikai tādēļ, ka nav pietiekami stipri, lai būtu netaisnīgi.
Ja cilvēkiem dotu brīvu vaļu, tad visi cilvēki ievērotu tikai savas tiesības, būtu mantkārīgi, netaisni, jo visu mērķis ir manta, šo tieksmi cilvēkam ir devusi daba un to apslāpēt var tikai likumi un to ievērošana. Cilvēkam ir svarīgs izdevīguma princips.
Pati lielākā cilvēka vajadzība ir pārtikas sagādāšana, lai eksistētu un dzīvotu, otrā ir mājoklis un trešā apģērbs.
Valsts ir vieta, kur pulcējas cilvēki, kas viens otru nodrošina ar dažādām mantām un labumiem – tātad arī valsts ir izdevīguma izpausme. Valsts rodas, lai notiktu veselīga valsts funkcionēšana.
Svarīga vieta cilvēku attiecībās ir taisnībai un netaisnībai.
Ir arī valstis, kurās valda pārpilnība. Tā valsts ir lielāka un varenāka. Jo lielāka valsts, jo vairāku iedzīvotāju vēlmes tiks apmierinātas.
Karš izceļas labas dzīves meklējumu rezultātā. Cilvēks var būt labs savas valsts aizstāvis, ja viņš ir apveltīts ar gudrības mīlestību, zinātkāri, dedzību un spēku.
Lai cilvēks būtu labs pilsonis, viņš tāds jau ir jāaudzina. Ļoti svarīga lieta cilvēka attieksmē ir viņa audzināšanai.
Svarīgi ir bērnus audzināt labus, jo tad tos mazāk ietekmēs nelabvēlīgi apstākļi un tie būs noturīgāki.
…
