Cilvēka fizioloģija, konceptuāls apkopojums

12. Ķermeņa tipi.
Astēnisks, normostēnisks, hiperstēnisks.
Vielmaiņas princesi atšķiras
Sagremošanas efektivitāte, ogļhidrātus ir vieglāk sagremot.
Ja cilvēks apēd 100 kkal. ogļhidrātus, tad organisms no tā iegūs 96%, jo netiek patērēta daudz enerģija tos sagremojot.
Apēdot 100 kkal olbaltumvielas, organisms saņem 75%. Aizņem daudz vairāk laika un patērē vairāk enerģijas.

13. Kustību vienība.
Galvas smadzeņu lielo
pusložu garozas kustību zonas motoneironi ar savu garo izaugumu palīdzību uzbudina muguras smadzeņu pelēkajā vielā esošos atbilstošos motoneironus, kuri ar saviem garajiem izaugumiem inervē attiecīgos skeleta muskuļus. Daudzu motoneironu garie izaugumi kopā izveido dažādos perifēros nervus. Bet sasniedzis muskuli, katrs garais izaugums sadalās lielākā skaitā gala zariņu. Katrs gala zariņš savukārt nodod impulsus tai vienai muskuļa šūnai (šķiedrai), pie kuras tas beidzas. Tā viena muguras smadzeņu motorā šūna pakļauj sev lielāku skaitu muskuļu šķiedru un šo kopu – motoneironu ar viņa inervētajām muskuļa šķiedrām, sauc par kustību vienību. Tā ir mazākā patstāvīgi darbojošās muskuļu daļa. Kaut arī katrā KV var būt daudz muskuļu šķiedru (10 līdz 2000), to uzrādītais spēks ir niecīgs. Tāpēc jebkurā muskulī ir liels kustību vienību skaits – no dažiem simtiem līdz pāri par trīs tūkstošiem. Tajos muskuļos, kas izpilda precīzas kustības, kustību vienības ir mazākas, bet to skaits ir lielāks. Līdz ar to lielāka ir arī iespēja variēt darbam nepieciešamo spēku, mainot nodarbināto kustību
vienību skaitu.

Motorā vienība, kas spēj izpildīt CNS sūtītos impulsus un pārvērst tos fiziskā kustībā.
Kustību vienība = motoneirons + aksons (izaugums), + viena vai vairākas muskuļu šķiedras.
Muskuļu šķiedru skaits dzīves laikā nemainās.
…