Eriksons E.
Jaunība
Pieauguša cilvēka attīstības stadija. Pusaudzis ir koncentrējies tikai uz sevi; kā viņš izskatās citu acīs, par ko kļūs. Izjūt seksuālu pievilkšanos, iemīlas kopumā tas nozīmē pašnoteikšanos.
Jaunieši savās interakcijās veicot neskaitāmas sarunas mēģina noskaidrot, kas viņi ir, kādas ir viņu patiesās jūtas, par saviem uzskatiem vienam pret otru, plāniem ilgām un sagaidāmo. Reāla tuvība ir iespējama tikai tad, kad ir apjausta identitātes sajūta. Iesaistīties patiesās attiecībās ar otru cilvēku var tikai. tas, kurš ir pārliecināts savā identitātē. Neviens pāris neizjūt pilnīgu tuvību. Cilvēki ir dažādi seksuālajās un citās attiecībās, neizbēgama ir noteikta antagonisma [14] klātbūtne starp
partneriem, kura ved līdz periodiskai
izolācijai. Ideālā tuvība ir spēcīgāka, ja
tas ir tā, tad jaunajiem cilvēkiem
veidojās tāda iezīme kā nobriedusi
mīlestība, “savstarpēja uzticība uz
visiem laikiem izolējoša antagonismu.”
Piemēram, ja jauneklis uztraucās par savu vīrišķību, viņš nekļūs labs mīļākais Būs kautrīgs, noraizējies par savām darbībām, tā vietā, lai atdotos brīvai un maigai mīlestībai ar savu partneri.. Ja cilvēki nav spējīgi iegūt abpusēju sapratni, viņi izjūt pretējo šai stadijai-. Izolāciju. Daudzi jaunieši precas pirms ir ieguvuši identitātes sajūtu, viņi cer, ka atradīs sevi laulības dzīvē. Šādas laulības reti, kad ir veiksmīgas. Partneri agri vai vēlu sāk izjust sevi sasietu ar laulības vai vecāku saitēm. Drīzumā viņi sāk sūdzēties, ka citi traucē viņu attīstībai.
.
Briedums
Līdz ko divi cilvēki ir sasnieguši noteiktu tuvības pakāpi, viņi sāk uztraukties par nākošās paaudzes audzināšanu, viņi ieiet ģeneravitātes [15] stadijā. Tikai ģimenes radīšana nenozīmē ģeneravitāti. Ir cilvēki, kuri atsakās no bērnu radīšanas un pielieto savus talantus citās nozarēs, bet tas viņiem netraucē, strādāt ar citu cilvēku bērniem vai radīt viņiem pilnīgāku pasauli. Tādiem pieaugušajiem jātiek galā ar noteiktu frustrācijas daļu., īpaši tas skar sievietes, kuru organisms ir radīts bērna iznēsāšanai un barošanai.
Ir sastopami cilvēki kuri ir precējušies, bet neizjūt ģeneravitāti. Tādos gadījumos parasti pāri regresē uz sava veida pseidotuvumu vai arī sāk izpatikt saviem vājumiem, it kā viņi būtu personīgie, vienīgie bērni. Ir vairāki iemesli, lai neattīstītos šajā stadijā. Bieži personīgā bērnība ir bijusi bezsaturīga vai frustējoša, ka tagad viņi nevar saprast ka lai izdara ko vairāk priekš saviem bērniem. Citos gadījumos grūtības ir saistītas ar kultūru, kā piemēram ASV kur vērtības sistēmai akcentu liek uz neatkarīgiem sasniegumiem, kur cilvēki ir aizņemti paši ar savām veiksmēm, aizmirstot rūpēties par citiem.
Vecums
…
