Ievads
Lielu lomu cilvēka stilā, dzīvesveidā un hobijos, nosaka raksturs. Kaut bieži vien nespējam to izprast, tomēr visas mūsu problēmas un likstas rodas bērnībā, jo tieši tad veidojas mūsu raksturs un vērtību sistēma.
Liela nozīme ir arī ģimenei un sociālajam slānim. Ja cilvēks audzis labā ģimenē, kas atrodas sociālā slāņa virspusē vai vidus slānī, tad iespējams, šim cilvēkam būs labāka izglītība un attīstītāks prāts. Ja cilvēks audzis ne visai saprotošā ģimenē, kura atrodas sociālā slāņa apakšā, tad iespējams, šis cilvēks nebūs ar augstāko izglītību un attīstītu domāšanu, bet tas atkarīgs no cilvēka iedzimtā rakstura, mērķtiecības un pacietīguma.
Jebkurā vecumā cilvēka stils attēlo to, kāds viņš ir un kā jūtas. Vislabāk ir tad, ja cilvēks savu stilu veido pats, neietekmējoties no apkārtējo spiediena un necenšoties iejukt pūlī vai kādā konkrētā sabiedrības slānī, pastāvot uz to, ka mēs katrs esam individuāla personība.
Cilvēks vēlas būt oriģināls un tādēļ pievienojas kādai no subkultūrām. Piemēram, kā goti, emo, hipiji, rādo u.c. Pievienojoties kādai subkultūrai, cilvēks nolemj vai viņa raksturs, iekšējās intereses un apkārtne ļauj viņam to izdarīt.
Daudzas subkultūras balstās uz katra cilvēka iekšējo pasauli. Cilvēks var būt jūtīgs kā emo, bet var būt tik pat dzīvespriecīgs, kā hipijs vai rādo. Var būt drūms kā goti, vai savāds, kā panki. Tāpat vien, cilvēks nepievienojas nevienai no subkultūrām. Uz to soli viņu pamudina dzīve. Ja cilvēkam ir problēmas dzīvē, tad viņš var darīt visu nepareizi, lai viņu pamanītu. Vai tieši otrādi, noslēgties sevī, bet var būt arī trešais variants. Izveidot oriģinālu stilu un uzvedību.
Lai arī kā tur nebūtu, katrs cilvēks var būt labs vai slikts, oriģināls vai parasts. Tas atkarīgs no iekšējās pasaules un rakstura.
…
