Vārds erganomika arvien vairāk tiek lietots mūsu ikdienā, taču reizēm mēs to vainu nesaptrotam, vai arī saprotam atšķirīgi. Viens no galvenajiem erganomikas uzdevumiem ir nodrosinat produktu un sistēmu atbilstību cilvēkam. Vispārīgi runājot, tas nozīmē produktu un sistēmu (monitora, ievadiekārtu, programmatūras, darba vietas, darba vides un uzdevumu) uzbūves piemērotību potenciālo lietotāju īpašībām, spējām un ierobežojumu. Uzlabojoties sistēmas erganomikai, uzlabojas arī darba efektivitāte, samazinās gan kļudu skaits un diskomforta sajūta, gan veselības un drošības riska momenti. Cilvēka spēja neņemšana vērā jeb izšķērdība, samazina darba efektivitāti un darba rezultātrā, un darbs ir apnicīgs un garlaicīgs.
Praksē visi produktu sistēmu lietotāji ir dažādi, tādēļ ir svarīgi saprast šīs atšķirības, lai veidotu produktus un sistēmas, kas variējami atkarībā no tām. Gan apratūra, gan programatūra var tikt izmanota ļoti daudz daažādu uzdevumu veikšanai,
Ļoti dažādās atšķirīgās darba vidēs, un tas viss jaņem vērā, tos veidojot. Ergonomiskums ir svarīgs jeb kuram produktam vai sistēmai, kas paradzēti cilvēka lietošanai. Tas ir sevišķi svarīgi, ja darbs ir intensīvs, lietotāja darba precizitāte vai ātrums ir kritiski, lietotāja pieņemšana ir kritiska.
Vienlīdz svarīgs ir gan atsevišķa produkta erganomiskums gan visas sistēmas erganomiskums. Strādājot ar erganomiskiem produktiem-monitoru, tastatūru, krēslu un citi- , bet , nepareizi iekārtojot darba vietu, negūsim gaidīto efektu. Tāpat varam lieliski zināt darba vietas iekārtošanas principus un, ievērojot tos, kā arī pareizu darba režīmu u.c., bet, izmantojot cilvēkam neērtus, neorgonomiskus produktus, nepanākt nekādus darba uzlabojumus. …
