Objektā glabājas 45 tonnas hlora, amonjaka – 150 tonnas, akrilskābes nitrila – 200 tonnas.
Aprēķināt saindējuma zonas dziļumu objekta sagrāves gadījumā. Laiks, kas pagājis pēc objekta sabrukšanas – 3 stundas, bet gaisa temperatūra ir 00C.
Ar 6.tabulas palīdzību nosakām koeficientu K6:
hloram un amonjakam – 1,74;
akrilskābes nitrilam – 3,03.
K2i – koeficients, atkarīgs no fizikāli – ķīmiskajām īpašībām i-jai SIIV;
K3i – koeficients, vienlīdzīgs attiecībai starp hlora bīstamo toksodozu un i-tās SIIV bīstamo toksodozu;
K6i – koeficients, kurš atkarīgs no laika, kurš pagājis pēc objekta sagrāves;
K7i – precizējums, kas atkarīgs no i-tās SIIV temperatūras;
Qi – i-tās SIIV krājumi objektā, t;
Di – i-tās SIIV blīvums, t/m3.
Avārijas rezultātā, kas notikusi ķīmiski bīstamā uzņēmumā, izveidojusies saindējuma zona, kuras dziļums ir 45 km, vēja ātrums ir 2 m/s, inversija.
Aprēķināt zonas platību, ja no avārijas sākuma pagājušas 2 stundas.
Noteikt iespējamās saindējuma zonas izplatīšanās ķīmiskā uzņēmuma tvertnes ar hloru avārijas gadījumā, kurā atradās 45 tonnu sašķidrinātā hlora pie nosacījuma, ka pēc avārijas sākuma pagājusi 1 stunda. Nepieciešams noteikt arī saindējuma avota darbības ilgumu.
Meteoroloģiskie apstākļi avārijas momentā: vēja ātrums – 5 m/s, gaisa temperatūra 00C, izotermija. Hlors izlijis brīvi uz apakšā esošās virsmas, izveidojot piesārņojuma avotu.
Atrisinājums:
1.Tā kā izplūdušā hlora daudzums nav zināms, pieņemam maksimālo, t.i. 38t.…
