Dadaisms

Virziens dzimis 1916.gada 8.februārī Cīrihē , un tā nosaukums tajā pašā gadā radies no Hugo Balla spalvas žurnālā Cabaret Voltaire., kur viņš strādā par publikāciju daļas vadītāju.
Dadaisma izplatība Ķelnē , Berlīnē, Hannoverē, Ņujorkā, Parīzē un ofociāli beidz pastāvēt 1924.gadā. toreiz daudzas grupas visā pasaulē piesaka sevi pie dadaistiem. Šis starptautiskais virziens atsaucās uz visām kultūrām.
Liela daļa mākslinieku, lai izvairītos no kara, uzturējās kādā neitrālā valstī (Šveicē) vai devās pāri okeānam. Jo ilgāk karš turpinājās, jo bezjēdzīgāka šķita postīgā iznīcināšana, kas tika veikta ar visiem tā laika civilizācijas tehniskajiem līdzekļiem. Kara šoks satricināja Eiropas gara eliti, liekot apšaubīt visu sabiedrisko iekārtu, kas bija dzemdinājusi šo neprātīgo asinspirti. Pieauga anarhistisks un nihilistisks noskaņojums, kara šoka radītais izmisums noveda māksliniekus līdz visas līdzšinējās sabiedrības, kultūras un mākslas totālai noliegšanai. Par sevišķa naida objektu kļuva vidējais pilsonis, kuram vārda tiešākajā nozīmē nācās iespļaut sejā, lai to uzbuksnītu no viņa konformistiskās iras. Nežēlastībā nonāca visa kultūra, ko mīlēja mietpilsoņi. …