Reālā alga – to preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par neto algu, esot noteiktam cenu līmenim ( atkarībā no inflācijas līmeņa ).
Bruto un neto alga sniedz nepilnīgu informāciju, jo cilvēks nepatērē naudu, bet preces un pakalpojumus, tāpēc galvenais rādītājs ir tieši reālā alga.
Kopš 1993. gada bruto alga Latvijā pieaugusi vairāk nekā 4 reizes un pārsniedz Ls 200 mēnesī. Varētu domāt, ka iedzīvotāji var trīs reizes vairāk iegādāties preces un pakalpojumus, bet tā tas nav, jo šajā periodā bija inflācija, kas „noēdusi” daļu iedzīvotāju ienākumu, un reālā alga pieaugusi tikai nedaudz.
Minimālā darba alga-- zemākā darba alga, kuru visiem darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā).
Saskaņā ar Darba likuma 61.pantu minimālo darba algu nosaka Ministru kabinets. Papildus valstiskajam minimālās darba algas regulējumam pastāv arī lokālais minimālās darba algas regulējums, proti, sociālie partneri (darba devēju organizāciju un darbinieku organizāciju pārstāvji) darba koplīgumos uzņēmumā vai nozarē nosaka minimālo darba algu attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē. Ievērojot darba tiesību principu, ka koplīguma noteikumi nevar pasliktināt darbinieka stāvokli salīdzinājumā ar normatīvajiem aktiem, koplīgumos var noteikt tikai lielāku minimālo darba algu.…
