Datora darbība galvenajos vilcienos ir šāda. Vispirms ar kādas programmas palīdzību atmiņā ieraksta programmu. Vadības iekārta nolasa tās atmiņas šūnas saturu, kurā atrodas pirmā komanda un izpilda to. Komanda var likt izpildīt aritmētisku vai loģisku darbību, nolasīt datus no atmiņas vai ierakstīt datus atmiņā, izvadīt datus uz ārējās iekārtas vai datus no ārējās iekārtas. Pēc komandas izpildes vadības iekārta nolasa komandu no nākošās atmiņas šūnas, kura atrodas tieši aiz iepriekšējās. Šī kārtība var tikt izmainīta, ja to norāda iepriekšējās komandas izpildes rezultāts.
Procesors – datora ierīce, kas veic informācijas apstrādi pēc programmas, kura atrodas operatīvajā atmiņā. No tā arī izriet galvenās procesora funkcija: izpildīt aritmētiskās un loģiskās darbības. Vēl procesors nodrošina informācijas aritmētisko un loģisko apstrādi kā arī komandas izpildes vadību. Personālajos datoros procesori tiek izgatavoti augstas integrācijas pakāpes mikroshēmu veidā, kuras sauc par mikroprocesoriem. Pats procesors sīkāk sastāv no aritmētiski loģiskā mezgla, vadības ierīces un reģistru atmiņas. Lai izprastu procesora darbību jāzina, ka visa informācija ir izteikta ar binārās kodēšanas sistēmas simboliem 0 un 1. Tā ir valoda, kurā notiek informācijas apmaiņa starp atsevišķiem datora mezgliem – datora iekšējā valoda. Gan dati gan komandas izteiktas ar šādu simbolu virknēm un glabājas atmiņā. Katra komanda sastāv no operācijas koda un adresu daļas. Operācijas kods norāda izpildāmas operācijas veidu, bet adresu daļa norāda, no kuras vietas atmiņā ņemama informācija un kur tā ierakstāma vai kurā atmiņas vietā atrodas nākošā izpildāmā komanda. Procesora izpildāmo komandu komplekts veido procesora komandu sistēmu vai procesora valodas bāzi. Komandu sistēmas dažādiem procesoriem var būt atšķirīgas.…