Šāda rakstu darba tēma uzrunāja mani pati, kad interneta kafejnīcā, ieslēdzot datoru man uz ekrāna parādījās skaidrs jautājums un divi pirmajā mirklī mulsinoši atbilžu varianti - “admin” vai “cieminjsh”, lieki teikt, ka latviešu valodā šādus vārdus nebiju ne dzirdējusi, ne redzējusi, bet pēc mirkļa tos izlasot vēlreiz, apjēdzu, kas par lietu un ķēros pie šī darba rakstīšanas. Darbu nosacīti arī var sadalīt divās daļās – par datorvalodas tehnisko valodu un otrā daļa par sarunvalodu datorā, uzsvaru liekot tieši uz komunikāciju internetā un interneta sarunvalodu.
Meklējot materiālus šīm rakstu darbam, saskāros ar ne vienu vien cilvēka pieredzes izklāstu līdzīgās situācijās, piemēram žurnāla “E-pasaule” raksta autore Solvita Lazdiņa par savu pieredzi raksta: “Pirmo triecienu dzelžainajai pārliecībai, ka ar uztveres spēju man viss ir puslīdz kārtībā, radīja izmisuša kolēģa bļāviens "Serveris gļuko!". Kas ir serveris, es, protams, nojautu, bet vārdu "gļuki", ņemot palīgā arī krievu valodas zināšanas, savā apziņā spēju saistīt vienīgi ar dzērāja vai narkomāna halucinācijām. Izrādījās, ka šis izsauciens raksturo neartikulētas problēmas servera darbībā, turklāt bieži ar neizskaidrojamu izcelsmi. Jaunu mulsuma brīdi man sagādāja kāds poētisks pamudinājums "Iespraud magonē un palaid!". Pēc pāris jaunajā darbavietā pavadītiem mēnešiem jau sapratu, ka pat tik traģiska ziņa kā "Sisenis pakāries" nozīmē vien to, ka lietotājiem īslaicīgi nav pieejams e-pasts Sisenis, protams, arī ir viena servera vārds.”
Jokojot arī raksta autore atzīst, ka jauniegūtās zināšanas lieti noderēja ne tikai darbā, bet arī sadzīvē. Drīz vien viņa zināja, ka "kārtīgs sisadmins rebūtējas ne ātrāk par vienpadsmitiem", jo cilvēkam vienkārši gribas pagulēt. Pēcnācēju audzināšanā vērtīgs izrādījās ieteikums "laikus noseivot bērnus" (laikus nolikt bērnus gulēt), lai vakars būtu brīvs.…