3. Teorētiskā daļa
Leksikogrāfiskā kritēriju sakārtošanas metode
Kritēriji tiek sakārtoti pēc svarīguma.
Par labāko tiek uzskatīta alternatīva, kurai ir vislabākais (best) vērtējums pēc vissvarīgākā kritērija, neņemot vērā citu kritēriju vērtējumus.
Leksikogrāfiskās kritēriju sakārtošanas metodēm, kas balstās uz kritēriju svarīguma noteikšanu, ir aksiomātiskā pamatošana, bet tām nav izstrādātās aksiomu pārbaudes procedūras (šīs procedūras ir raksturīgās aksiomātiskām metodēm).
Leksikogrāfiskās optimizācijas metodē pieņemts, ka visi kritēriji, kuri ietilpst vektorkritērijā X, var būt sakārtoti, pamatojoties uz absolūtās priekšrocības attiecību. Kritēriji jānumurē tā, ka vissvarīgākajam no tiem piešķirts numurs 1.
Pirmajā solī izvēlas alternatīvu apakškopu A1⊆A alternatīvām, kurām ir vislabākie vērtējumi pēc pirmā kritērija. Ja izrādās, ka apakškopas jauda |A1|=1, tad šī vienīgā alternatīva tiek atzīta par vislabāko.
Ja |A1|>1 , tad otrajā solī izvēlas alternatīvu apakškopu A2⊆A1alternatīvām, kurām ir vislabākie vērtējumi pēc otrā kritērija; utt., kamēr nebūs noteikta vislabākā alternatīva.
Trūkumi
Strauja risinājumu ierobežošana (pēc pirmajiem (pēc ranga) kritērijiem).
Tiek izmantoti ne visi, bet tikai paši svarīgākie kritēriji.
Tas ne vienmēr attaisnojas.
Trūkumu novēršana
Kritērija aizstāšana ar tā pieļaujamo vērtību diapazonu (Pakāpeniskās piekāpšanās metode)!
Pakāpeniskās piekāpšanas metode
Sakārto kritērijus pēc svarīguma
nosaka pieļaujamo vērtību intervālus svarīgākajam kritērijam
atlasa atbilstošo (vai atbilstošos) variantus
ja nepieciešams, atlasi turpina pēc nākamā kritērija
…
