1.Morāles filozofija, jeb zinātne par cilvēka dabu
2.Filosofiju var iedalīt 2 veidos, abiem ir savas priekšrocības. Pirmais veids aplūko cilvēku kā radītu darbībai, kura līdzekļu izvēli nosaka gaume un jūtas. Šī veida filosofi tikumu (kā lielāko no labumiem) ataino caur mākslu (dzeju, runas mākslu utt.). Fantāzija un jūtas šajā variantā dominē. Otrs veids cilvēku aplūko, kā domājošu nevis darbīgu būtni, vairāk kopj sapratni, nevis paradumus. Aplūko cilvēka dabu un to pēta ārkārtīgi rūpīgi. Šī veida filozofija nereti kritizē pirmā veida filozofus par paviršību un vienkāršošanu, lai gan lielākais vairums cilvēku dod priekšroku pirmā veida filozofijai.
3.Uzskata, ka vislabākais tomēr ir daudzpusīgs dzīvesveids (daba tā norādījusi). Ar zinātni vajag mazliet aizrauties, bet lai tā attiecas uz cilvēcisko darba dzīvi un sabiedrību. Vajag palikt cilvēkam.
4.Tomēr dziļi teorētiskā un sarežģītā filozofija ir precīzāka un ar savu precizitāti noder ikdienišķajai. „Precizitāte katrā ziņā ir pārāka par tīru skaistumu”.
5.Jebkurā gadījumā zinātne un izglītība ir patīkamas lietas un cilvēku pilnveido un dod labumu arī kopējai sabiedrībai „izcērtot” jaunus ceļus. Un tomēr precīzi un patiesi spriedumi ir piemēroti visiem cilvēkiem, tie iznīcina māņticību.…