Demokrātijas teorijas

Antīkajā Grieķijā, kas tiek uzskatīta par demokrātijas šūpuli, demokrātijas jēdziens iemantoja negatīvu pieskaņu. Tādi domātāji kā Platons un Aristotelis uzskatīja demokrātiju par likumu sistēmu, kurā valdīja masas savā labā, izmantojot savu gudrību un īpašumu. Arī 19.gadsimtā šis jēdziens turpināja eksistēt savā negatīvajā nozīmē- „pūļa vara”. Mūsdienās demokrātijas jēdziens apzīmē politisko režīmu, kurā tautas varai ir visaugstākā politiskā leģitimitāte veidojot valsts politiku. Pēc Ābrahama Linkolna vārdiem: „government of the people, by the people and for the people.”
Vispopulārākās demokrātijas pazīmes ir Roberta Dāla izveidotās: absolūtajam vairākumam ir tiesības vēlēt; visām balsīm ir vienāda vērtība; nevēlētās (ieceltās) amatpersonas ir padots ievēlētajām; ievēlētie līderi ir padoti vēlētājiem, kas tos mierīgā ceļā var nomainīt; dažādu informācijas avotu brīva pieejamība; pilsoņiem ir tiesības izvirzīt savus līderus, pamatojoties uz saviem uzskatiem, un arī pašiem veidot savu politiku un iesaistīties aktīvajā politikā.…