Tukīds. Atēnu demokrātijas raksturojums.
Mūsdienu valsts iekārta saucama par demokrātiju, jo valsts vara nepieder tautas mazākumam, bet gan vairākumam; savā personīgajā dzīvē visi ir likuma priekšā vienādi, bet, kas attiecas uz valsts amatiem, tad tur ikvienu ievēlē pēc viņa popelniem un spējām kaut kādā nozarē, nelūkojoties uz to, pie kādas kārtas viņš pieder, bet gan izceļot viņa krietnos darbus, - arī nabadzīgajiem viņa maz pazīstamais vārds nevar būt par kavēkli, ja vien viņš spēj pakalpot valstij.
Aristotelis. Demokrātiskās pārvaldes raksturojums.
Valsts iekārtas galvenie veidi acīmredzot ir 2 – demokrātija un oligarhija, bet uz pārējiem skātās kā uz novirzēm no šiem abiem.jo aristokrātija tiek uzskatīta par sava veida oligarhiju, bet politija – par demokrātiju. Par demokrātisku iekārtu saucama drīzāk tāda, kurā augstākā vara atrodas brīvdzimušo rokās, bet oligarhisku – tāda, kura pieder bagātajiem. Katrā valstī ir 3 daļas: ļoti turīgie, ārkārtīgi trūcīgie un trešie, kas ierindojami starp pirmajiem un otrajiem. Valsts visvairāk tiecas pēc tā, lai tajā visi būtu vienlīdzīgi, bet tas lielākoties raksturīgs vidējiem cilvēkiem. Vislielākā labklājība valstij ir tā, kad pilsoņiem pieder vidējs, taču pietiekams īpašums, bet tajos gadījumos, kad viņiem pieder pārāk daudz, taču citiem nepieder nekas, rodas vai nu galēja demokrātija, vai oligarhija tīrā veidā, vai tirānija. Pēc demokrātijas piekritēju atzinuma, viena no demokrātiskas iekārtas pazīmēm ir brīvība …