11. Secinājumi. kopējās un atšķirīgās atziņas
2. Boiko atklāj, ka ir brīvās formas sapņi, kas nav mērķtiecīgi strukturēti, un sapņi ar tradicionālām shēmām, kuriem ir raksturīgi teiku un pasaku motīvi. Sapņu tipizācija rodas, tos vairakkārt izstāstot, jo veidojas noteikta shēma, kura tiek atkārtota un interpretēta.
3. Bula apraksta radoša valodas lietojuma tendences kā folkloras pielāgošanu mūsdienu situācijai un pretēji, proti, jaunāko jēdzienu folklorizēšanu.
4. Pēteris Šmits apraksta Dēklu un Kārtu, kas pilda dažus Laimas uzdevumus, proti, rūpējas par bērna labklājību.
5. Pakalns secina, ka izpratni par mūsdienu folkloru, tās lietošanu, funkcijām, uzbūvi palīdz veidot klasiskā folklora, kas tās sākotnējā izpratnē ir tikai daļa no plašas zinātnes nozares (stāstījumu vākšanas), šo zinātni interesē ne tikai pats teksts, bet arī tā funkcijas.
6. Birkerts uzskata, ka, lai kaut ko veiktu, ir nepieciešama stipra griba. Ir intereses, kādēļ cilvēks iet strādāt, tie var būt gan materiālie, gan ētiskie labumi. No bailēm uzdevuma priekšā ir jātiek vaļā ar laba padoma, mudinājuma vai piemēra palīdzību.
7. Haralds Biezais raksta, ka vecākā bijusi Zemes māte, kas laika gaitā zaudēja savu varenību un sašķēlās daudzās citās mātēs, autors domā, ka vārds Māra ir cēlies no vārda Marija, tā bija dvēseļu māte, no kuras vēlākos laikos ir attīstījusies Laima.
8. Biezais uzskata, ka Laima ir cēlusies no kādas mātes, savukārt Kursīte atbalsta pretējo viedokli, proti, ka mātes ir daļa no Māras, jo visām ir kādas kopīgas pazīmes, izskata īpatnības un darbība.
9. Kursīte raksta, ka cilvēks zina ikdienišķo, bet Māras – nākotni, autore uzsver, ka dievību valodu parastais mirstīgais nevar saprast, jo tā ir simbolu un mīklu valoda. Māra ātri pārvietojas, Krustībās un kāzās Māra dejo, tas simbolizē harmoniju. Zelta, sudraba vai vara priekšmetiem maģisks spēks.
10. Kursīte domā, ka saikne starp Māru un sv. Mariju ir tikai kopīgā vārda sakne *mā-. Elza Kokare Māras vārda etimoloģiju saista ne tikai ar sv. Mariju (kā to dara Haralds Biezais), bet pieļauj domu par saistību ar ide sakni mr-, kas apzīmē nāvi un ļaunos dēmonus. Fonētiski Māras vārdu var saistīt arī ar ūdeņu nosaukumiem dažādās valodās.
11. Biezais un Kokare min tādu faktu, ka Māra tiek uzrunāta kā svētā.
12. Kursīte un Biezais apraksta Māras jeb Laimas pinku, proti, matu šķipsnu, ko nedrīkstēja ķemmēt un griezt, jo tad var smagi saslimt. Šie autori apraksta abu dievību saistību ar čūskām vabolēm un vistām, kas pierāda viņu kā auglības dievību dabu.
…
