Sociālās normas, līdzīgi citām vērtībām strādā kā personības un sabiedrības novērošanas kritēriji, normas realizē uzvedības regulācija un kontrole, normas palīdz izteikt sociālos uzskatus un dod liela mēroga uzvedības novērtējumu, un arī orientē cilvēku un sabiedrību konkrētai uzvedībai. Sociālās normas ir noteikumu: sabiedrības, sociālo grupu viedoklim par cilvēka uzvedību, sabiedrības uzvedību, par to savstarpējām attiecībām, kā ari sociālajām institūcijām un sabiedrību kopumā. Normu regulējoša mijiedarbība ir tā ka viņas noliek robežas, noteikumus, uzvedības formas, attiecību raksturu, mērķus un to sasniegšanu. Normas nosaka uzvedības kopējos principus un to konkrētos parametrus, tās var dod uzskatāmus modeļus un etalonus. Normu neievērošana izsauc negatīvu reakciju, negatīvu reakciju sociālajās grupās, sabiedrībā un tās institūcijās, ar kuru palīdzību indivīdam tiek norādītas iespējas atgriezties pie pareizas uzvedības, lai būtu iespējamas nodrošināt kārtību sabiedrībā, kā cīņas ierocis tiek lietots normas, cīņā pret devianci. Kopš seniem laikiem ir zināmas normas, kas ir izdzīvojuša visos gadsimtos, tā bija attieksmes norma pret darbu un dalību sabiedrības dzīvē. Bija nepieciešamas kopīgi darboties – medīt, makšķerēt, lai izdzīvotu un arī šobrīd sabiedrības kopdarbības un katra indivīda darbības norma ir svarīga daļa sabiedrības attīstības progresā. Ir vispār cilvēciskās normas, sabiedriskās normas, atsevišķu grupu nomas un citas. Ir politiskās, estētiskās, ekonomiskās, reliģiskās normas un citas. Pēc satura mēdz būt normas kuras regulē mantiskās attiecībās, personības tiesību un brīvības nodrošinājumu, kuras regulē iestāžu darbību un pat valstu savstarpējas attiecības. …
