Diskriminācija un nevienlīdzība

1. Dzimumu nevienlīdzības izpausmes ģimenē un darbā.

Pēc konfliktu teorijas uzskata, aizspriedumi un diskriminācija rodas, ja grupu
pašu starpā rodas konkurence. Šī konkurence bieži vien ir ekonomiska rakstura (darbs), kā arī var būt balstīta uz neekonomisku vērtību avotiem, piemēram, kā priekšrokas došana kādai noteiktai reliģijai vai kā attieksme pret laulības partneri.
Viena no konkurences situācijām ir šķelšanās darba tirgū. Tā ir situācija, kad 2 grupu strādnieki par vienādu saņem atšķirīgu algu. Zemāk apmaksātam strādniekam, uzņēmējs darba tirgus šķelšanās gadījumā, dod priekšroku. Augstāk apmaksātam strādniekam, atklājot šādu situāciju, pastāv draudi savu darbu pārdot lētāk. Šādā situācijā augstāk apmaksātam strādniekam ir tieksme diskriminēt lētos strādniekus, pūloties viņus izslēgt no drošas nodarbošanās. Vienas no galvenajiem faktoriem rasu, etniskajā un seksuālajā antagonismā, kam iemesls ir bioloģiskās atšķirības starp 2 grupām, kalpo kā diskriminācijas fokuss un attaisno rasismu.
Sabiedrībā bieži vien ir uzskats, ka sieviete var strādāt kā sekretāre vai ierēdne, bet nevar ieņemt vadošu darbu tikai tāpēc, ka ir sieviete.
Bez tam darba devēji labprātāk darbā pieņem vīriešus, jo tas ir izskaidrojams ar uzņēmēju orientāciju kvalificētiem pilna laika strādniekiem.
Sievietēm, kurām pašreiz nav regulāras nodarbinātības, pieejamo gadījuma darbu klāsts ir ierobežots – parasti par apkopējām, trauku mazgātājām u.tml. Uzņēmēji mēdz sievietes pieņemt darbā uz tā saukto pārbaudes laiku, pēc kura nereti pieņem darbā nākamo kandidāti.
Sievietes nelabprāt tiek pieņemtas darbā arī tāpēc, ka viņām ir bērni, ja viņas ir bijušas ilgāku laiku ārpus darba aprites un trūkuma dēļ arī ir zaudējušas izskatā, kam darba devēji pievērš lielu uzmanību, domājot par firmas tēlu.
…