Uzņēmības gars, kas ļāva Bramantem izstrādāt savu Sv.Pētera katedrāles plānu, ir raksturīgs visai dižrenesansei, kas pasaules mākslai deva tik daudz ģeniālu mākslinieku. Nebija nekā, kas šiem cilvēkiem liktos neiespējams, un varbūt tieši tāpēc viņiem izdevās paveikt šķietami neiespējamo. Tā atkal bija Florence, kas deva pasaulei vairākus ievērojamus dižrenesanses māksliniekus... 2
Secinājumi
1. 15. gs. beigās - 16. gs. sākumā Itālijas mākslā aizsākās jauns, neredzēta pacēluma pilns laiks, par spīti tam, ka šajā periodā visā Itālijā bija vērojama ekonomiskā krīze un politiskā novājināšanās.
2. Itālija savas sadrumstalotības dēļ bija kļuvusi par tās centralizēto kaimiņvalstu strīdu objektu un kaujas laukumu. Tas atstāja zināmus nospiedumus arī kultūras un mākslas procesos.
3. Tajā laikā notiekošo pārmaiņu rezultāts spilgti izpaudās renesances arhitektūrā. Grieķu un romiešu arhitektūras pamatprincipi tika pētīti, studēti un ieviesti no jauna. Dorisko, jonisko un korintisko orderu senie harmoniskie principi atkal ieguva īpašu nozīmi. Tos vajadzēja piemērot, ceļot pilis un baznīcas. Pilnībā jaunā arhitektoniskā domāšanā atspoguļojās tieši Donarto Bramantes darbībā.
…