Dokumentālās fotogrāfijas dzimšana: rekonstrukcija

,, Kāpēc jāzin par to, no kā viss sākās?” Atbilde:,, jo tā ir mūsu vēsture, pagātne, kurai pieder tie, kas bija cēluši pamatus tām lietām, kuras šodien mēs pieņemam par pašsaprotamām, ikdienišķām, mūsdienu cilvēka morālei un gaumei atbilstošām. Bet vai mēs aizdomajamies par to, cik grūti ir uzsākt ko jaunu, jo jaunais savos pirmsākumos vienmēr ir pretstatīts vecajam un nes sevī protestu sabiedrības uzskatu vairākumam.
Tā radās dokumentālā fotogrāfija, kuras aizsakumi un cīņa par tās likumīgu pastāvēšanu meklējami 19. gs. beigās un 20. gs. pirmajā pusē. Toreiz fotogrāfija kalpoja kā izklaide, tai piemita tehniskā sasnieguma eksperimentālais raksturs, un kura nekādā mērā nestājās līdzās tādām mākslām kā glezniecība , grafika vai tēlniecība. Toreiz bija jācīnās par tiesībām nosaukt fotogrāfiju par mākslu, ko uzņēmās Ņujorkas fotogrāfs entuziasts Alfrēds Štiglics, kas rakstīja: ,, Mākslā nav progresa vai uzlabojuma. Vai nu māksla ir, vai tās nav. …