Domāšana, runa, iztēle, uzmanība

Koncentrācija (koncentrācija) - uzmanība tiek pievērsta jebkuram objektam vai darbībai, vienlaikus novēršot uzmanību no visa pārējā.
Stabilitāte ir ilgstoša uzmanības noturēšana, kas palielinās, ja cilvēks aktīvi veic darbības ar objektiem vai veic darbības.
Stabilitāte samazinās, ja uzmanības objekts ir kustīgs, pastāvīgi mainās.
Uzmanības apjomu nosaka objektu skaits, ko cilvēks vienlaikus spēj pietiekami skaidri uztvert. Lielākajai daļai pieaugušo uzmanības līmenis ir 4–6 objekti, skolēnam - 2–5 objekti.
Uzmanības sadalījums - personas spēja vienlaikus veikt divas vai pat vairāk darbības, kad persona vienlaikus ir vērsta uz vairākiem objektiem.
Parasti izplatīšana notiek tad, kad kāda no darbībām tiek apgūta tik lielā mērā, ka tai nepieciešama tikai neliela kontrole.
Piemēram, vingrotājs var atrisināt vienkāršus aritmētiskos piemērus, ejot pa 10 cm platu siju, savukārt maz ticams, ka to darīs cilvēks, kurš ir tālu no sporta.

Uzmanības pārslēgšana - cilvēka spēja pārmaiņus koncentrēties uz vienu vai otru darbību (objektu) saistībā ar jauna uzdevuma parādīšanos.

5.Pretējs process uzmanībai ir izklaidība. Tā ir nespēja koncentrēties uz apkārtējās – ārējās pasaules objektiem un darbībām vai savu iekšējo (psihisko) pasauli. Viens no cēloņiem, kas rada izklaidību, ir dziļā apziņas koncentrēšanās uz kādu problēmu.
…