DVD (Digital Versatititle Disk, bet no sākuma arī Digital Video Disk) t.i. daudzkanālu ciparu disks pārdošanā sāka parādīties 1997. gada beigās – 1998. gada sākumā. Šis jaunais datu glabāšanas un pārnēsāšanas formāts tika radīts, lai palielinātu pārnēsājamo atmiņas daudzumu, kas sāka nepietikt un nomainītu dažādus datu nesējus visdažādākajās nozarēs: video industrijā, informāciju tehnoloģiju sfērā, skaņu ierakstu un spēļu industrijā. DVD spēj uzglabāt datus no 4,7 līdz pat 17 GB, kas ir vairāk kā nepieciešams pilnmetrāžas filmai. Iespējams, ka DVD drīzumā izspiedīs CD-ROM un pat arī VHS – videokasetes. DVD ietilpstošais datu daudzums spēj apmierināt jebkura datorspēļu vai enciklopēdiju ražotāju, kuriem parasti bija nepieciešami pāris CD-ROM, kas savukārt to lietošanu padarīja neērtu.
Video filmas apskatei DVD formātā ir nepieciešams MPEG-2 dekoders. Uz video kompaktdiska DVD ir arī speciāls (saspiests) skaņu celiņš ar iespējamiem vairākiem ierakstu kanāliem, kā arī parastais standarta stereo celiņš. DVD izmanto Dolby Digital (agrāk pazīstamo kā Dolby Sourraund AC-5.1) standartu, lai atskaņotu audio datus. Atšķirībā no Dolby Pro Logic, Dolby Digital ir 5 neatkarīgi skaņu kanāli (kreisais, centrālais, labais, kreisais aizmugurējais un labais aizmugurējais) un atsevišķs kanāls priekš sabbufera. Dolby Digital ar caurlaides spēju 384 kB/s ir jau atzīts daudzās skaņu ierakstu firmās un tiks atzīts kā standarta formāts. Skaņa, kas ir ierakstīta ar Dolby Digital, rada milzīgu telpas efektu un dziļu skanējuma diapazonu.…