Dzeja un proza 20.gadsimta beigās

2. Īpatnēja teikumu uzbūve
3. Īpatnējs teksta grafiskais izkārtojums
4. Dažādu laika slāņu sinhronizācija
5. Darbības fragmentārisms

• Dzejas iezīmes:
1. Trauksme, nemiers, klusinātas ilgas (O. Vācietis, Ļūdēns u.c.)
2. Opozīcija vecajām dogmām, idejām
3. Aizstāv katras personības individuālo brīvību
4. Izteiksmes tēlainība un daudznozīmība
5. Runā par tautas identitāti, pasaules izjūtu, kultūras nepārtrauktību
6. Cilvēka sevis apzināšanās, atbildība
7. Vēsturiskās līdzības un vēstures attīstības gaita tiek aprakstīta
8. Gaiši motīvi savienojas ar skepsi, pašironisku sevis un pasaules uztvērumu
…