Vilcienu kustību uz dzelzceļa realizē ar vilces ritošā sastāva palīdzību. Pie tā pieder lokomotīves un motorvagonu ritošais sastāvs; pēdējais sastāv no motorvagoniem un piekabināmiem vagoniem. Uz lokomotīvēm un motoravoniem pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā, šķidruma plūsmas enerģija) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā.
Pēc darba veida lokomotīves iedala kravas, pasažieru un manevru lokomotīvēs. Kravas lokomotīves attīsta vilci, kura ļauj vest vilcienus ar lielu masu. Pasažieru lokomotīves – daudz vieglāku vilcienu vešanai, bet ar lielākiem ātrumiem.
Motorvagonu ritošais sastāvs, kuru izmanto elektroficētajās līnijās, sastāv no elektrovagoniem, kurus iekļauj elektrovilcienos; uz neelektrificētajām līnijām izmanto dīzeļvielcienus. Atšķirībā no lokomotīvēm motorvagoni kalpo ne tikai priekš vilces, bet arī pasažieru pārvadāšanai.
Vilces spēks, kurš izraisa vilciena pārvietošanos, rodas lokomotīves vai motorvagona riteņu un sliežu mijiedarbības rezultātā, motora griešanas momentam iedarbojoties uz riteņpāriem…