Dzimumaudzināšana nebūt nenozīmē, ka runa būs tikai un vienīgi par seksu. Tomēr tā neizslēdz varbūtību, ka lielākā daļa par dzimumaudzināšanas aktuālākajiem jautājumiem uzskata visus tos procesus, kas attiecināmi uz seksuālajām attiecībām. Nemēģināšu pārliecināt, ka tas tā nav, tomēr gribu teikt, ka dzimumaudzināšanas galvenais mērķis ir panākt, lai mazais cilvēks apgūtu sieviešu un vīriešu savstarpējo attiecību kultūru. Un šī audzināšana noteikti nav jāizolē līdz kādam konkrētam laika periodam, kad bērns ir sasniedzis vēlamo vecumposmu, kad, šķiet, ir jāatklāj visas kārtis. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad tiek darīts viss iespējamais, lai bērns neko neuzzinātu vairāk par savu un otru dzimumu, iedzenot mazos jauniešus nevajadzīgā stresā. Tādi laiki ir piedzīvoti pat necik ilgajā pagātnē, kad mātes uzmanīja mazos bērnus, lai guļot rociņas atrastos virs segas, zem pagalvja, nevis zem segas, kur bērns varētu uzsākt sava ķermenīša iepazīšanu. Ir pat dzirdēti gadījumi, kad meitene pirmo reizi ierodoties ginekologa kabinetā, baiļojas no grūtniecības, jo ir gadījies pabučoties ar puisi. Un vēl dažnedažādas sekas, kuras rodas gadījumos, kad netiek sniegta informācija, kas ir neatliekama mūsu dzīves sastāvdaļa. Protams, no šodienas viedokļa skatoties uz tām situācijām, kuras piemeklējušas mūsu mammas un tētus, mums nākas pasmaidīt. Un kā nu ne, viņu laikā valdīja milzīga cenzūra, gan Tv – programmās, gan kino, kā arī radio pārraidēs. Par skolām vispār nerunājot. …
