Lai precīzāk varētu noteikt, kas ir vajadzīgs un ko pieprasa mediju patērētāji, masu mediju pētījumi ir nepieciešami. To attīstību un iespējas ir ietekmējuši dažādi faktori: svarīgi vēsturiski notikumi vai sociāli spēki, sabiedrības pieprasījums, pētnieciskās tehnikas attīstības līmenis, sociālo pētījumu prestižs un “mode” konkrētā vietā un laikā. Pēdējā laikā arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta dzimumu (gender) jautājumiem medijos, dzimumu interešu pārstāvēšanai, dzimumu līdztiesības jautājumiem, integrācijai.
Auditorija no MK socioloģisko pētījuma aspekta tiek apskatīta gan kā dalībnieks, gan kā novērotājs. Līdz 20 gs. sākumam mediju darbiniekiem nebija gandrīz nekādas intereses par auditorijas izmēriem, tās struktūru, bet vēlāk, jo īpaši mūsdienās, masu mediju industrija pievērsās auditorijas pētījumiem
Vārds “auditorija” ilgu laiku bija pazīstams kā termins “saņēmējs”, tā vienkāršākajā nozīmē, kas saistīta ar masu komunikācijas procesiem. Auditorija ir gan kā sociālā konteksta produkts (kas iedala kultūru intereses, sapratni un vajadzību pēc informācijas), gan kā atbilde uz mediju sistēmas nodrošinājumu.
Orientācija uz auditoriju atkarīga no tā, kādi ir ziņu organizācijas mērķi – ienākumi no auditorijas, ienākumi no reklāmas vai bezpeļņas mērķi. Savukārt, šo mērķu izpratne saistīta ar ziņu reportiera atspoguļojamo sfēru un var ietekmēt korespondenta autonomija un savas lomas izpratni.…