Palestrīna ir ļoti ražīgs komponists – sarakstījis vairāk kā 100 mesas (Slavenākā mesa „Pāvesta Marčello mesa” 1555.g., smalka, polifoniski izstrādāta, mūzikas raksturs visās daļās stipri līdzīgs). Aktīvs arī motetes žanrā – ap 200 (180 vai 300 dažādos avotos atšķiras uzskaitīto motešu skaits). Viņa stingrā stila kontrapunktam individuāls traktējums, tas, saskaņā ar Tridentas koncila norādījumiem, ir vienkāršots, lai varētu saprast tekstu (polifonijā tekstu nevarēja saprast). Vairāk kā 100 madrigāli.
Kāpēc Palestrīnas mūziku uzskatīja par ideālu? - Viņa mūzikā ir līdzsvaroti divi faktori:
1) Horizontāle – laiks;
2) Vertikāle – telpa.
Tā ir gaiša svinīga mūzika. Pārsvarā mažoros, arī senās mažoru skaņkārtās – līdiskā, miksolīdiskā. Labi saprotams teksts.
Visiem kora darbiem ir polifona imitācijveida faktūra un visai pakāpeniska balsvedība. Melodiskā kustība ir pakāpeniska. Ja ir sekstu vai oktāvu lēcieni, tad seko pakāpeniska kustība pretvirzienā. Šī mūzika ir stingri diatoniska. Kadencēs T vai D. Neapspēlē un neizceļ nevienu vārdu, mūzika ideāli izlīdzināta, melodijas patstāvīgums ierobežots (vertikāles un teksta dēļ). Sastopamas parafrāzes. Sastopamas parodijas mesas – te par melodijas pamatu ir kāda motete (nevis vienā, bet visās balsīs).
…