Saturs operai Traviata:
I CĒLIENS
Violetas Valerī namā valda skaļa līksmība: pielūdzēji svin viņas atveseļošanos. Viesu pulkā ir arī Alfrēds Žermons, kurš nesen iebraucis Parīzē no provinces. Viņš jau sen iemīlējis Violetu no tālienes. Viņa kvēlās jūtas izraisa klātesošo izbrīnu un zobgalības. Atbildot uz viesu lūgumu, Alfrēds uzsauc tostu mīlestībai un dzīvespriekam. Blakus zālē atskan valša ritmi. Viesi traucas turp. Violetai pēkšņi kļūst slikti, Alfrēds paliek pie viņas. Viņš dedzīgi cenšas pārliecināt Violetu mainīt dzīvesveidu, uzticēties viņa jūtām. Sākumā Violeta viņu izsmej un liek aizmirst jūtas pret viņu. Taču šķiroties dāvina viņam kamēlijas ziedu, sarunājot tikšanās laiku nākamajā dienā. Viesi izklīst. Palikusi viena, Violeta saviļņota atceras Alfrēda mīļos vārdus un prāto, vai viņš varētu būt tas vīrietis, kas liktu viņai mainīt vieglprātīgo dzīvesveidu.…