E.Huserla darba "Kartēziskās meditācijas" (1931.) piektās meditācijas konspekts

60. NOBEIGUMS
13. Kā izprotat fenomenoloģisko metodi atšķirībā no Dekarta sistēmas, kuru balsta ego cogito pamataksioma?
Huserls attiecībā uz fenomenoloģisko metodi saka: „Tā, lūk, tiek īstenota kādas universālas filosofijas ideja – pavisam citādi, nekā to savulaik bija iedomājies tā laikmeta jauno dabaszinātņu iedvesmotais Dekarts: nevis kā universāladeduktīvas teorijas sistēma, it kā viss esošais iekļautos vienā rēķina vienībā, bet gan kā fenomenoloģisku korelatīvu disciplīnu sistēma, kuru balsta nevis ego cogito pamataksioma, bet gan universālās pašapjēgsmes princips.” Līdzīgi kā Dekarta metode, arī fenomenoloģija paredz ‘pasaules zaudēšanu’, lai to pēc tam atgūtu, taču šajā citātā atklājas, ka, atšķirībā no Dekarta sistēmas, fenomenoloģijas metode ir empīriska, nevis deduktīva, tā ir „pašapjēgsmes” metode, kas pūlas atklāt, atsegt transcendentālo ego, lai liktu pamatu, fundamentu visām citām zinātnēm, Huserls pats to nosauc par ‘radikālu un universālu’ „Kartēzisko meditāciju” turpinājumu.
14. Ar ko atšķiras Huserla piedāvātā transcendentālā ego sfēra no Leibnica monāžu universa?
Fenomenoloģija arī piešķir monāžu universam metaforisku nozīmi, attiecībā uz intersubjektivitātes skaidrojumu, t.i., Huserls izmanto Leibnica monāžu universu kā instrumentu, lai atklātu transcendentālās intersubjektivitātes iespējamību, taču šim monāžu universam nav būtiski metafiziskas nozīmes transcendentālajā fenomenoloģijā, jo fenomenoloģijas ievirze un uzdevums ir „atklāt” transcendentālajā ego sfērā pastāvošo, nevis būvēt metafizisku sistēmu.
…