19.gs. sākās ar industriālo revolūciju. Līdz ar ceļu uzlabošanu attīstījās arī transports.1814.g. Dž. Stībensons Anglijā uzbūvēja lokomotīvi. Attīstījās dzelzceļu būve. 1807.g. Amerikas izgudrotājs Robelts Fultons uzbūvēja pirmo tvaikoni pasaulē.
Pārmaiņas 19.gs. izraisīja Lielās franču revolūcijas un Napoleona karu laikmetā radušās idejas. Eiropā pieauga liberālisma (kustība, kuras pamatā bija ideja par cilvēka pilnīgu brīvību visās dzīves jomās, vienlīdzību likuma priekšā) ietekme. Par spēcīgu kustību izvērtās nacionālisms (pirmsākumi – Lielās franču revolūcijas laikā). Spānijā un Krievijā nacionālistu mērķis bija gāzt monarhiju un nodibināt demokrātisku valsts iekārtu, kas nodrošinātu nācijas brīvu attīstību. Savukārt tautas, kas atradās citu valstu pakļautībā par savu galveno mērķi izvirzīja neatkarības atgūšanu un patstāvīgas valsts nodibināšanu (Grieķijā, Itālijā, Polijā, Īrijā, Austrijas impērijas slāvu zemēs, Čehijā, Beļģijā). Valstīs, kurās nacionālisma problēmas nebija tik asas, attīstījās republikānisms (kustība par republiku vai konstitucionālo monarhiju nodibināšanu). Sākoties industriālajai revolūcijai, iedzīvotāju stāvoklis pasliktinājās, it sevišķi strādnieku. Attīstījās sociālisms - mācība par sabiedrības pārkārtošanu, kustība, kas pieprasīja ievērojami uzlabot cilvēku dzīves apstākļus. Izplatījās K.Marksa un F.Engelsa mācība par komunismu (strādnieku cīņa par savām tiesībām, fabriku strādnieki – ievērojams sabiedriskais grupējums, cilvēces vēsturi aplūkoja no strādnieku interešu viedokļa). Šķiru cīņas rezultātā rodas kapitālistiska iekārta. Strādnieku šķira – proletariāts atrodas nepārtrauktā konfliktā ar īpašnieku šķiru jeb kapitālistiem (buržuāzija: rūpnieki, tirgotāji, baņķieri). Komunisma mācība kļuva par teorētisko pamatojumu revolūcijām, pilsoņu kariem un nežēlīgām diktatūrām, piemēram, Staļina diktatūra. …