Eiropas kopējā ārējā drošības politika, sadarbība tieslietās un iekšlietās

Kopējā ārēja drošības politika.
1970. gadā tika aizsākta Eiropas Politiskā sadarbība, kas galveno pavērsienu ieguva ar Māstrihtas līgumu par Kopēju ārējo un drošības politiku(KĀDP), ar to brīdi pārdēvētā Eiropas Politiskā darbība pasaulē iezīmēja ES dalībvalstu sadarbības sistēmu starptautiskās politikas jautājumos. Tas bija paredzams , jo EK līdz ar savas ārējās ekonomikas politikas sekmīgo attīstību, parādīja, ka aizvien pasaules ekonomikā integrēta EK ir paliek atkarīga no notikumu attīstības ārpus savām robežām, kas nozīmē , lai stātos pretī šāda starptautiska spiedienam, vajadzēja izveidot saskaņotu rietumeiropiešu pozīciju. KĀDP pieņemšanu vēl veicināja jaunie ārpolitiskie izaicinājumi,-Vienotais Eiropas akts, jaunais pavērsiens integrācijas attīstībā sakarā ar iekšējo tirgus programmu un debatēm par Ekonomisko un monetāro savienību.
KĀDP juridiskais pamats: LES, B, C(Mērķi, vienoti nosacījumi, pamatprincipi); LES, J pants(Nosacījumi par Kopējo ārpolitiku un drošības politiku); LES, L, P2. panti(Noslēguma noteikumi), kā arī četri deklarācijas pielikumi.
KĀDP mērķis ir ES identitātes saglabāšana starptautiskā līmenī. :Fundamentālu ārpolitisko interešu, jo sevišķi neatkarības, drošības un nedalāmības sargāšana, ieskaitot pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izveidošanu un kopēju aizsardzību, kā arī miera, demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību nosargāšana. Kā nozīmīgākie mērķi ir jāizdala:
Praktiski permanentā informācijas un viedokļu apmaiņa par starptautiskās politikas jautājumiem;
Nacionālo viedokļu pietuvināšana, ieskaitot pamatviedokļa izveidi;
Pamatnostājas īstenošana starptautiskajās misijās.
…